Ziņas

Baltijas stāstu vakarā viesosies autori no Lietuvas un Igaunijas

 

Piektdien, 6. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas mākslas telpas lielajā zālē, Kungu ielā 3 notiks starptautiskā literatūras festivāla “Prozas lasījumi 2019” Baltijas stāstu vakars.

Līdzās Latvijas rakstniekiem Svenam Kuzminam un Arvim Kolmanim savus darbus lasīs arī Mehiss Heinsārs un Andrejs Hvostovs no Igaunijas un Daina Opolskaite un Virginija Kulvinskaite no Lietuvas. Klausītājiem tiks piedāvāts Baltijas valstu autoru lasījums oriģinālvalodās ar titrējumu latviešu un angļu valodā.

Daina Opolskaite (Daina Opolskaitė) ir 1979. gadā dzimusi Lietuvas rakstniece. Pirmais stāstu krājums “Skaidas” (2000) publicēts sadarbībā ar Lietuvas Rakstnieku savienību, sērijā “Pirmā grāmata”. Autores darbi, recenzijas un esejas publicētas vairākos literatūras un kultūras žurnālos. 2015. gadā publicēts autores darbs jauniešiem “Eksperiments dzīvot”, kas tajā pašā gadā Lietuvā tika nominēts kā Gada grāmata 2015. 2016. gadā publicēts viņas darbs “Un reiz, Riči”, kas ieguva balvu Grāmata pusaudžiem 2017 Lietuvā. Autores jaunākais darbs “Dienu piramīdas” (2019) ieguvis Eiropas Savienības literatūras balvu.

Opolskaites prozu uz latviešu val. tulkojusi Dace Meiere, bet uz angļu val. tulkojis Rims Užgiris (Rimas Užgiris).

Andrejs Hvostovs (Andrei Hvostov) ir 1963. gadā dzimis igauņu rakstnieks. Studējis vēsturi Tartu Universitātē un gandrīz 25 gadus strādājis žurnālistikā. Viņa pirmais romāns “Klibais Ahilejs” (2004) bija veidots postmodernisma manierē, interesants tā formā, strukturēts kā pagātnes tekstu, dialogu un citātu krājums. Autors publicējis četru noveļu krājumu “Svešo stāsti”, kā arī autobiogrāfisku romānu “Sillamee pasija” (2011), par kuru saņēmis ikgadējo Igaunijas Kultūras bagātinājuma balvu.

Hvostova prozu uz latviešu val. tulkojusi Maima Grīnberga, bet uz angļu val. Metjū Haids (Matthew Hyde).

Mehiss Heinsārs (Mehis Heinsaar) ir 1973. gadā dzimis igauņu rakstnieks. Literatūrā debitēja 1997. gadā kā dzejnieks. Pirmais īso stāstu krājums “Vecu vīru čiepējs” (2001) tika atzinīgi novērtēts gan starp lasītājiem, gan kritiķiem un ieguva vairākas prestižas balvas. Viņa pirmais romāns “Artura Sandmana stāsts” (2005) vēsta par tramvaja vadītāju, kas pēc kritiena uz sliedēm sāk dzīvot dubultu dzīvi. Autora īso stāstu un miniatūru krājumi “Neparastā un draudīgā pasaule” (2010) un “Nāvīgais sapņu pieaugums” (2016) stāsta par pasauli, kurā dīvainas lietas atgadās negaidīti. Viņa otrais dzejas krājums “Spriedzes lauku dārznieks” publicēts 2018. gadā.

Heinsāra prozu uz latviešu val. tulkojusi Maima Grīnberga, bet uz angļu valodu Ādams Kalens (Adam Cullen).

Virginija Kulvinskaite (Virginija Kulvinskaitė) ir 1983. gadā dzimusi Lietuvas rakstniece. Studējusi lietuviešu valodu un literatūru Viļņas Universitātē. Viņas dzejas krājums “Dubultniece” (2018) iekļauts sarakstā “Top 12 radošākās lietuviešu grāmatas”. 2019. gadā autore debitēja prozā ar romānu “kad es biju malaļetka”, kas atspoguļo 1990. gadus no jauniešu skatu punkta.

Kulvinskaites prozu uz latviešu val. tulkojusi Dace Meiere, bet uz angļu val. tulkojis Rims Užgiris (Rimas Užgiris).

Ar iespaidīgu kustību performanci un autoru lasījumiem atklāts festivāls “Prozas lasījumi 2019”

 

3. decembra vakarā Rīgas mākslas telpā pulcējās literāti un literatūras cienītāji, lai kopīgi atklātu starptautisko literatūras festivālu “Prozas lasījumi 2019”, kas visas nedēļas garumā piedāvās Latvijas, Baltijas un Japānas autoru lasījumus.

“Prozas lasījumu” atklāšanas vakarā “Saule aust Austrumos” ar priekšlasījumiem uzstājās rakstnieki Gundega Repše, Inga Ābele, Kristīne Želve, Andris Akmentiņš un Aivars Eipurs, kā arī ar īpaši sagatavotu priekšnesumu klātesošos pārsteidza kustību mākslinieces Simona Orinska, Laura Feldberga un mūziķis Artis Gulbis. Peformancē iezīmējās atsauces uz Japānas kultūru, tādā veidā īpaši izceļot šī gada festivāla viesu valsti – Japānu.

Šī gada festivāls ir īpašs ar to, ka tas ļauj iepazīties ar japāņu mūsdienu stāstiem un sniedz dziļāku ieskatu Japānas kultūrā,” stāsta rakstniece un “Prozas lasījumu 2019” kuratore Inga Žolude, “kā arī šī gada festivālā iespējams dzirdēt tekstu lasījumus netradicionālās vietās un formās – lasījumi tramvajā, lasījums dzelzceļa stacijā, lasījums pastaigas veidā pa dažādiem Āgenskalna lokāliem, baudot japāņu dzērienus, un teksts, kas iestrādāts vizuāla mākslas darba ietvaros. Bet pāri visam, festivāls ir svētki, kuru galveno kodolu veido Latvijas autoru jaunāko darbu lasījumi pašu autoru izpildījumā.”

Kā jau ziņots, interesenti visas nedēļas garumā bez maksas varēs apmeklēt festivāla “Prozas lasījumi 2019” pasākumus kultūras vietās, kafejnīcās, bibliotēkās un pat tramvajā un dzelzceļa stacijā “Dubulti”. Tāpat ikviens aicināts uz festivāla noslēguma vakaru svētdien, 8. decembrī, plkst. 18:00 K.K. fon Stricka villā, kur ar lasījumiem uzstāsies rakstnieki Inga Gaile, Jānis Joņevs, Dace Rukšāne, Osvalds Zebris un Sergejs Moreino, kā arī klātesošajiem tiks piedāvāts ieskats un paraugdemostrējumi japāņu samuraju zobenu kaujas mākslas tradīcijās, ko sagatavojis Samuraju parka “Katori Dojo Latvija” klubs “Katori”.

Foto: Andrejs Strokins

Svens Kuzmins aicina uz Prozas lasījumiem

 

Ieva Melgalve gatavojas Prozas lasījumiem

 

Pauls Bankovskis aicina uz Prozas lasījumiem

 

Inga Gaile gatavojas Prozas lasījumiem

 

Jānis Joņevs aicina uz Prozas lasījumiem

 

Starptautiskajā literatūras festivālā “Prozas lasījumi” šogad viesosies Japānas rakstnieki

 

Starptautiskā literatūras festivāla “Prozas lasījumi 2019” programmā no 3. līdz 8. decembrim šogad īpaša uzmanība veltīta Japānas literatūrai. Festivālā ar lasījumiem piedalīsies pasaulē atzīti mūsdienu prozas autori no Japānas – Ito Ogava, Kjoko Nakadžima un Dans Osano –, kā arī vairāki citi pasākumi mijiedarbosies ar Japānas kultūru.

Japānas literatūru Latvijā līdz šim ir bijis iespējams iepazīt gan tradicionālo dzejas formu – haiku un tankas atdzejojumos, gan pasaulslavenu japāņu autoru – Haruki Murakami, Nobela prēmijas 2017.gada ieguvēja Kadzuo Išiguro, Jukio Mišimas, Dzjuņičio Taņidzaki u.c. autoru – romānu latviskojumos. Šogad festivāls “Prozas lasījumi” paplašinās ieskatu mūsdienu Japānas literatūrā, dodot iespēju interesentiem iepazīt trīs japāņu autorus, kas 7. decembrī plkst. 17:00 piedalīsies pasākumā “散文朗読会 Sanbun rōdoku-kai” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Viena no autorēm ir Ito Ogava, viņas romāns “Atgūtās mīlas restorāns” 2008. gadā kļuva par bestelleru Japānā (pārdots vairāk nekā 1 milj. eksemplāros) un ticis tulkots angliski, franciski un itāliski, kā arī piedzīvojis ekranizāciju Japānā. Autorei ir īpaša interese par Latvijas kultūru, kas iedvesmojusi radīt grāmatu “Dūraiņi”, kuras fragmenta lasījumu būs iespējams dzirdēt pasākumā. Savukārt autore Kjoko Nakadžima iepazīstinās lasītājus ar romānu “Mazā māja”, kas izdots 2010. gadā un saņēmis Japānas literāros apbalvojumus, tulkots un izdots Lielbritānijā, Francijā, Ķīnā un Korejā. Bet mūsdienu dzejnieks un rakstnieks Dans Osano, kurš raksta dzeju senajā japāņu tradicionālajā žanrā – tanka, lasīs fragmentu no šogad Japānā izdotā romāna “Ass”, kas atspoguļo Japānas pamatsalas Ziemeļu reģiona savdabību. Lasījumi skanēs japāņu un latviešu valodā: Ogavas un Nakadžimas romānu fragmentus no angļu valodas tulkojis un lasīs Vilis Kasims, bet Osano fragmenu no japāņu valodas tulkojusi Agnese Haijima. Pasākumu un sarunas pēc lasījumiem vadīs dzejnieks un publicists Ilmārs Šlāpins. Saruna ar rakstniekiem norisināsies  angļu valodā. Muzikālo pavadījumu nodrošinās Ansis Janons.

Savukārt 7. decembrī plkst. 15:00 Igaunijas vēstniecībā Rīgā notiks pasākums “Japāņu stāstu vēstnieki”, kurā būs iespēja dzirdēt trīs stāstus, kas tapuši Latvijas Jaunā teātra institūta organizētā festivāla “Homo Novus” ietvaros japāņu režisora Akiras Takajamas veidotajai izrādei “Heterotopija Rīgā”. Trīs latviešu rakstnieki – Inese Zandere, Pauls Bankovskis un Andris Kuprišs – lasīs vēsturiski precīzus stāstus par japāņu militārā atašeja Makoto Onoderas un viņa dzīvesbiedres Juriko Onoderas Rīgā pavadītajiem gadiem 20.gs. trīsdesmitajos gados. Pēc lasījumiem notiks diskusija, ko vadīs kultūras žurnāliste un japāņu kultūras entuziaste Santa Remere. 

Līdzās Japānas rakstniekiem “Prozas lasījumu” festivāla laikā Rīgā viesosies arī Zviedrijā dzīvojoša japāņu māksliniece Mako Išizuka, kuras darbu uzmanības centrā ir dažādas tēmas, kuru pētīšanai un izteikšanai izmantota teksta un vizuālas koncepcijas sintēze. Trīs dienu laikā, no 5. līdz 7. decembrim, māksliniece veidos īpaši Rīgas pieredzē sakņotu darbu “Domu karte” (Map of Thoughts), bet ISSP galerijā vaidos un eksponēs darbu “Grāmatplaukts” (Bookshelf) un reflektēs par savu teksta un radīšanas pieredzi un procesu. Mako Išizukas izstādes atklāšana un kuratores Ingas Lāces saruna ar mākslinieci notiks 7. decembrī plkst. 19:30 ISSP galerijā.

Mekējam brīvprātīgos palīgus

Starptautiskā literatūras festivāla “Prozas lasījumi 2019” komanda meklē brīvprātīgos, kas būtu gatavi palīdzēt veikt dažādus sīkus darbiņus, kas saistīti ar festivāla pasākumu norisi Rīgā no 3. līdz 8. decembrim.

Ja tevi interesē literatūras nozare un vēlies kļūt par daļu no festivāla komandas, pieteikumu un īsu aprakstu par sevi sūti uz prozaslasijumi@gmail.com līdz 20. novembrim!

Decembra sākumā Rīgā notiks ikgadējais starptautiskais literatūras festivāls “Prozas lasījumi”

 

No 3. līdz 8. decembrim Rīgas kultūrvietās, bibliotēkās, kafejnīcās un bāros norisināsies starptautiskā literatūras festivāla “Prozas lasījumi 2019” pasākumi, kurus bez maksas aicina apmeklēt ikvienu interesentu. Festivāla viesu valsts un caurviju motīvs šogad ir Japāna. 

Jau tradicionāli decembris Rīgas kultūras dzīvē saistās ar “Prozas lasījumiem”, kas no neliela Andreja Upīša dzimšanas dienai veltīta lasījumu vakara pārtapis literatūras festivālā, kas nedēļas garumā piedāvā apmeklēt pasākumus, kuros ar savu jaunāko darbu vai to fragmentu lasījumiem uzstājas dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki, kā arī viesautori no ārzemēm. Šī gada festivāla programma sastāv no 17 pasākumiem, kuros piedalīsies vairāk nekā 50 prozas autoru.

Programmā būs atrodami gan tādi apmeklētāju jau iecienīti pasākumi kā “Baltijas stāstu vakars”, kurā varēs sastapt autorus no kaimiņu valstīm, “Prozas brokastis”, kas kā katru gadu svētdienas rītā notiks kafejnīcā “Andalūzijas suns”, un “Bāru tūre ar raksntiekiem”, ko jau trešo gadu rīko interneta žurnāls “Satori”. Ar jaunajiem autoriem varēs iepazīties “Literārās Akadēmijas” un “Acinājuma” lasījumos, savukārt brīvdienās uz diviem pasākumiem īpaši tiks aicināti mazākie literatūras baudītāji. Tāpat programmā būs atrodami jaunumi Latvijas PEN klubs aicinās uz lasījumu vakaru “Prozas provokatori”, bet tv raidījums “Literatūre” festivāla ietvaros piedāvās kopīgi noskatīties 2. sezonas pirmizrādi.

Daļa no pasākumiem noritēs Japānas zīmē, jo festivāla tālākie viesi šogad ieradīsies tieši no Japānas. Festivāla atklāšanas vakarā “Saule aust Austrumos” 3. decembrī Rīgas mākslas telpā lasījumus papildinās kustību mākslinieču Simonas Orinskas, Lauras Feldbergas un mūziķa Arta Gulbja performance, bet ar trīs japāņu autoriem satikties būs iespējams “Japāņu autoru prozas lasījumos” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sestdien, 7. decembrī. Pasākumā “Japāņu stāstu vēstnieki” Inese Zandere, Pauls Bankovskis un Andris Kuprišs lasīs vēsturiskus stāstus par japāņu militārā atašeja Makoto Onoderas un viņa dzīvesbiedres Juriko Onoderas Rīgā pavadītajiem gadiem 20. gadsimta 30. gados. Savukārt ISSP Galerijā festivāla ietvaros tiks ataklāta japāņu mākslinieces Mako Išizukas darbu izstāde “Grāmatplaukts”, kuras centrālā ideja saistās ar tekstu, literatūru un grāmatām. Ģimenes sestdienā bērni varēs mācīties locīt origami, bāru tūrē būs iespēja malkot Japānas tradicionālos dzērienus, bet noslēguma vakarā apmeklētājus priecēs japānisks muzikālais priekšnesums.