Periodika.lpsr ir rakstnieces Ievas Melgalves un mākslinieces Rasas Jansones radošas sadarbības rezultātā tapis polemisks darbs par rakstnieku balsīm, kas raksturo mākslinieces.
Laima Eglīte ar bērniem. 1970. gadu vidus. Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra arhīvs. Publicitātes foto
Kopdarbs tapis Latvijas Rakstnieku savienības organizētā festivāla “Prozas lasījumi 2020” un Latvijas Laikmetīgā mākslas centra izstādes “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi” (kuratore Andra Silapētere) ietvaros, kas līdz 2021. gada 24.janvārim aplūkojama Latvijas Nacionālās mākslas muzejā.
Rakstniece Ieva Melgalve, pārmeklējot resursu periodika.lv, sakrāja aptuveni 3500 recenzijas un aprakstus no padomju laika. Rasa Jansone veica citātu atlasi un realizēja to uzdrukāšanu dekolu tehnikā uz baltiem, ar biezu glazūru pārklātiem porcelāna šķīvjiem, kas aplūkojami izstādē. Porcelāna krāsa tika piededzināta 760 grādu temperatūrā – šķīvji ir īsta manta, tie ir lietojami, no tiem var ēst. Ja porcelāna šķīvi nesasit, tas ir gandrīz vai mūžīgs.
Prozas lasījumiem abas autores piedāvā kolāžu no padomju laika periodikas tekstiem – būs gan A. Čaks, gan J. Sudrabkalns, gan I. Ziedonis, u.c., kas virknējas ap izstādē lasāmajiem citātiem; micēliju, kas ievij šos citātus stingrā struktūrā. Melgalves un Jansones lasījums atgādina par tēmām, kas pastāvīgi atgriežas citā kvalitātē, pievērš uzmanību eksaltētajai stilistikai un jo īpaši pakavējas pie tā mīļuma, kas sievietēm māksliniecēm tiek pietaupīts, šķiet, visos laikos.
Lasījums abu autoru izpildījumā pieejams festivāla “Prozas lasījumi 2020” oficiālajā Spotify kontā šeit.
Kopdarbs tapis ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa”, LR Kultūras ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes un Latvijas Valsts mežu atbalstu.
Comments