top of page

Noskaidrotas Kurzemes prozas lasījumu un Latgales prozas lasījumi uzvarētājas



“Kurzemes prozas lasījumu 2020” laureāte ir Laura Mierkalne ar stāstu "Otaro: Miega murgi". Autore līdz šim piedalījusies arī Jauno un iesācēju autoru seminārā, profesionālās izglītības programmā “Literārā Akadēmija”, kā arī 2018.gadā Kurzemes prozas lasījumos ieguvusi godalgoto 3. vietu par stāstu “Piecu kraukļu koks”, ar kura lasījumu uzstājusies arī Prozas lasījumos Rīgā 2018.gadā.

“Kurzemes Prozas lasījumi” šogad norisinājās jau vienpadsmito reizi. Šogad konkursam “Kurzemes prozas lasījumi 2020” iesūtītos darbus vērtēja Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura, dzejniece Ieva Rupenheite, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docents Jānis Vādons, rakstniece Laimdota Sēle un rakstniece Kristīne Ulberga. “Kurzemes Prozas lasījumus” organizē Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja

sadarbībā ar Ventspils bibliotēku.




 

Savukārt Latgales prozas lasījumos, kas šogad norisinājās pirmo reizi un ko organizēja biedrība "LgSC", žūrija, kurā darbojās literatūrzinātniece un Austrumlatvijas literārās akadēmijas vadītāja Maija Burima, rakstniece Laima Kota, dzejniece Anna Rancāne, literatūrzinātniece un dzejniece Iveta Ratinīka, par labāko atzina Anneles Slišānes iesūtīto darbu. Tekstilmāksliniecei un rakstniecei Annelei Slišānei top un nākamā gada sākumā iznāks prozas grāmata latgaliski "Tuoraga stuosti". Konkursā "Latgolys prozas lasījumi" žūrijas atzinību guva autores iesniegtais īsstāstu cikls no šīs grāmatas manuskripta, kurā apkopoti stāsti it kā par biezpienu, it kā par sievietēm, it kā par sievietēm mūsdienu sabiedrībā.




Kā autore pati saka, grāmata ir par metamorfozēm, par sievietes pārtapšanu, par sievietes pieaugšanu, par viņas šaubām, bailēm un izvēlēm, autorei nevairoties ne no vardarbības pret sievieti un citu tabu tēmu aktualizēšanas, ne no eksperimentiem ar valodu un izkāpšanas ārpus latgaliešu literatūras robežām. Anneles Slišānes stāsti ir rakstīti ziemeļlatgaliski, viņas dzimtajā Šķilbanu puses izloksnē un būs notikums mūsdienu latgaliešu literatūrā. Autores iepriekšējā grāmata un tekstilmākslas projekts "100 deči Latvijai" bija autores dāvana Latvijas dzimšanas dienā un piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību. Simtgadīgās stellēs Latgalē un Rīgā tika veikti eksperimenti ar dažādiem materiāliem, dodoties jaunos tekstila meklējumos, izrādot cieņu dabai un kultūrvēsturiskajam mantojumam, aužot no puķēm, neapstrādātiem augu stiebriem, no augu, dzīvnieku, mākslīgajām šķiedrām un tekstilmateriāliem, no otrreiz izmantojamiem materiāliem, tā īstenojot ideju par dabas vērtību saglabāšanu un pasaules ilgtspējīgu attīstību. Noaustie deči kopā ar aužot tapušajiem stāstiem tika izstādīti neskaitāmās vietās Latvijā un piesaistīja uzmanību arī ar dziļi personīgajā pieredzē sakņotajiem stāstiem, kas apkopoti grāmatā. 2018. gadā Annele Slišāne ieguva latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks" par tekstilmākslas i literatūras projektu "#100dečiLatvijai".

bottom of page