Zināmi konkursa “Patvertne, patversme, slēptuve” uzvarētāji


2022. gada literatūras festivāla Prozas lasījumi izsludinātais konkurss “Patvertne, patversme, slēptuve” ir noslēdzies, tajā izvērtēti 27 iesūtītie darbi un par uzvarētājiem atzīti pieci autori, kas tiks aicināti piedalīties lasījumos Andreja Upīša memoriālajā muzejā. Tie ir:


  • Džena Andersone ar stāstu "Plauksta, aizšauta acīm priekšā"

  • Baiba Baikovska ar fragmentu "Madaras ķermenis – mājoklis un patvērums"

  • Debora Pāvila ar stāstu "Uz Martas jaunkundzes rēķina"

  • Ivars Šteinbergs ar stāstu "Atjaudīgais ībdalgo Lavaša dons Kičhoks"

  • Dace Vīgante ar stāstu "Gabrielas Mistrālas motīvs"



Iepriecina tas, ka patvēruma tēma rosinājusi piedalīties konkursā plašu autoru loku, mums atsaukušies gan pieredzējuši literāti, iepriekšējo Prozas lasījumu dalībnieki, gan arī tādi, kam šis ir pirmais mēģinājums prozas žanrā. Vairākos darbos patvertnes tēls traktēts burtiski, citos aplūkoti tēmas sociālie un psiholoģiskie aspekti, patvēruma un slēptuves simbolisms izmantots, arī runājot par literatūru – ne vien no lasītāja, bet arī no rakstnieka un literāra teksta radītāja pozīcijas.


Dace Vīgante savā stāstā lasītāju ievada ar atsauci uz čīliešu dzejnieces un feministes, Nobela prēmijas laureātes Gabrielas Mistralas biogrāfiju, runājot par cilvēka neaizsargātību, saskaroties ar tuva cilvēka slimību un nāvi. Stāstā saglabāts autorei raksturīgais smalkums, valodas vijīgums un iejūtība pret cilvēkiem.


Džena Andersone pratusi lakoniskās, smalkās detaļās izstāstīt dramatiskus notikumus savas varones acīm. Autorei piemīt spēcīga balss un spēja runāt par dzīves situācijām, kurās cilvēki mēdz meklēt iespēju patverties slēptuvēs. Lai arī skaidrs, ka stāsta centrālos notikumus autore pati nav piedzīvojusi, tomēr tā ir arī Dženas dzīve un viņa pati. Autore nav atdalāma no saviem varoņiem.


Ivars Šteinbergs pievērsies izsmalcināti ironiskam, postmodernam valodas spēļu un rotaļu stilam, kas nojauc robežas starp realitātēm. Teksts viņam ir tas ideālais patvērums, kurā iespējams jebkas, un tieši šajā bērnišķīgajā aizrautībā autors iegūst ne ar ko nesalīdzināmu drošības sajūtu, kurā labprāt dalās ar lasītāju.


Baiba Baikovska vienkāršā un nesamākslotā valodā runā par cilvēkiem, kurus mēs visbiežāk izvēlamies neredzēt sev līdzās – par dzīvi, kurā ik soli diktē ķermeņa fizisko iespēju ierobežotība. Taču tas nav tikai stāsts par atšķirīgo, to lasot, mums tiek dota iespēja saprast arī pašiem sevi.


Debora Pāvila spēj apburt ar valodas plūdumu un teikumu virtenēm, liekot nojaust un ilgoties pēc kādas ideālas un laimīgas pasaules, kurā drošība un omulība sakoncentrējusies “mazajā maiznīcā uz Nometņu ielas stūra”, un tās saimniece Marta vienā mirklī iekaro lasītāja simpātijas, liekot just līdzi un pārdzīvot.


Prozas lasījumu konkursa žūrija pateicas visiem autoriem un aicina klausītājus pievienoties lasījumos decembrī.